Bērns jauc skaņas S un Š: kāpēc tā notiek un kā palīdzēt

Svelpeņi (S, Z, C) un šņāceņi (Š, Ž, Č) ir skaņu pāri, kas bērniem sagādā daudz raižu — tie skan līdzīgi, bet mēles pozīcija ir atšķirīga. S skaņā mēle ir lejā aiz apakšzobiem un lūpas smaidā, Š skaņā mēle paceļas uz augšu «kausiņā» un lūpas ir noapaļotas.

Kad jaukšana ir normāla

Trīs četru gadu vecumā Š aizstāšana ar S («saule» vietā «šaule» vai otrādi) vēl ir pieņemama attīstības iezīme — šņāceņi nobriest vēlāk. Ja bērnam ir pieci gadi un skaņas joprojām jaucas gan runā, gan pēc dzirdes, ieteicama logopēda konsultācija, īpaši gadu pirms skolas: skaņu jaukšana runā bieži «pārceļas» uz rakstīšanu burtu jaukšanas veidā.

Divi dažādi cēloņi

Jaukšanai var būt divi pamati, un tos svarīgi atšķirt. Pirmais — artikulācija: bērns vienkārši vēl neprot pareizi izrunāt vienu no skaņām. Otrais — fonemātiskā dzirde: bērns skaņas neatšķir arī klausoties, tāpēc viņam «sīpols» un «šīpols» skan vienādi. Otrajā gadījumā darbs jāsāk nevis ar izrunu, bet ar klausīšanos.

Vingrinājumi skaņu atšķiršanai pēc dzirdes

«Noķer skaņu» — vecāks lēni sauc vārdus, bērns sasit plaukstas, izdzirdot Š. Sāciet ar atsevišķām skaņām, tad zilbēm, tad vārdiem.
«Čūska un sūknis» — vienojieties, ka S ir sūkņa skaņa, bet Š — čūskas šņākšana. Vecāks izrunā skaņu, bērns rāda atbilstošo attēlu vai kustību.
«Vārdu pāri» — salīdziniet vārdus, kur skaņa maina nozīmi: «sāls — šalles», «kase — kaše». Jautājiet, kurš vārds bija pirmais.

Vingrinājumi pareizai izrunai

Spoguļa priekšā parādiet atšķirību: S — smaids, mēle lejā, auksta gaisa strūkla (var pārbaudīt ar plaukstu pie mutes); Š — «rullītis», lūpas uz priekšu, mēle augšā, silta gaisa strūkla. Palīdz arī «žoga» un «kausiņa» mēles vingrinājumi. Kad katra skaņa atsevišķi izdodas stabili, vingrinieties zilbēs (sa-ša, so-šo), tad vārdos un īsos teikumos — bet ne abas skaņas vienā vārdā uzreiz.

Kad meklēt logopēdu

Ja piecos gados jaukšana saglabājas, ja bērns skaņas neatšķir pēc dzirdes vai ja tuvojas skola — dodieties pie speciālista. Skaņu diferenciācija ir viens no logopēda ikdienas uzdevumiem, un ar sistemātisku pieeju rezultāti parasti ir labi un noturīgi.